Mūsdienu cilvēks sācis apzināties, ka atkritumi ir svarīgs resurss. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sevišķu uzmanību velta jaunās paaudzes izglītošanai: tagadējie jaunāko klašu skolēni būs tie, kas pēc 15-20 gadiem pārveidos sabiedrības domāšanu, tostarp attieksmi pret atkritumu un vides jautājumiem. Kāda situācija nozarē ir šobrīd - Kapitālam stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) un SIA Pilsētvides serviss valdes loceklis Jurģis UGORS.
LASUA pašlaik apvieno 50 biedrus, kas kopumā ir gandrīz 90% kopējā Latvijas tirgus. Asociācijas galvenais mērķis ir pārstāvēt savu biedru ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, sekmējot sociāli atbildīgu nozares uzņēmumu kompleksu attīstību Latvijā. LASUA ir profesionāla organizācija, kas pārstāv atkritumu apsaimniekošanas nozari attiecībās ar valsts institūcijām, aktīvi līdzdarbojas likumdošanas izstrādē, sniedzot priekšlikumus problēmu risināšanai, tostarp sadarbībā ar pašvaldībām.
Apvienojot profesionāļus, kas nodarbojas ar sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu, pārstrādi, apglabāšanu un rūpniecisko atkritumu izvešanu, LASUA ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi gan vietējā tirgū, gan iedvesmojoties no ārzemju labās prakses piemēriem. Šī pieredze rāda, ka pēdējā desmitgadē nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas. Pasaulē atkritumus jau sen uzskata nevis par atkritumiem, bet gan par resursu. Lielāko to daļu ir iespējams pārstrādāt un atkārtoti izmantot citu materiālu ražošanā. Taču te jābūt pareizai kombinācijai: ja mēs gribam īstenot pareizu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, tajā būtu jāpiedalās pilnīgi visiem - to radītājiem, patērētājiem, ražotājiem, politiķiem, apsaimniekotājiem. Vēlamo rezultātu var sasniegt tikai tad, ja visi šie elementi darbojas kopā. Piemēram, ja atkritumu radītājiem nebūs pieejama ērta infrastruktūra, viņiem nebūs arī motivācijas šķirot.
Taču ar infrastruktūru vien nepietiek, pašvaldībām un apsaimniekotājiem ir jāveic izglītojošais darbs, lai iemācītu sabiedrību šķirot, kā arī nemitīgi jāpilnveido esošā sistēma. Lielisks piemērs pašvaldību darbam un nozares atbalstam ir Rīgas iepirkums, kurš nosaka, ka municipalitāte nodrošinās zemi šķirošanas laukumu izveidei. Latvijas iedzīvotāji jau ir gana labi iemācījušies šķirot stiklu. Ikdienā redzam konteinerus ar aizvien labāk sašķirotu saturu. Pateicoties tam, vairākām mājsaimniecībām ir samazinājušies rēķini par atkritumu izvešanu, jo sašķirotie tiek izvesti bez maksas. Ņemot vērā, ka atkritumu apsaimniekošanas tarifi līdz 2020. gadam celsies saistībā ar DRN kāpumu, šķirošana viennozīmīgi palīdzēs samazināt tēriņus.
Pilnu publikāciju lasīt šeit.
Ar cieņu,
SIA "Pilsētvides serviss"